Paliatīvā aprūpe

Paliatīvā aprūpe ir aktīva un visaptveroša to pacientu, kuru izārstēšana vairs nav iespējama, aprūpe. Tās ietvaros prioritāra ir sāpju un citu simptomu, kā arī sociālo, psiholoģisko un garīgo problēmu kontrole, ņemot vērā, ka paliatīvā aprūpe savā pieejā ir starpdisciplināra un aptver pacientu, ģimeni un apkārtējo sabiedrību, nodrošinot pacientam nepieciešamās vajadzības neatkarīgi no vietas, kur viņš atrodas (mājās vai slimnīcā), ar nolūku saglabāt labāko iespējamo dzīves kvalitāti, līdz iestājas nāve.

Paliatīvā aprūpe pacientiem ar noteiktām diagnozēm var tikt nodrošināta stacionārā, gan ambulatori – ģimenes ārsta uzraudzībā mājas vizīšu ietvaros. 

Saņemot pakalpojumus paliatīvās aprūpes kabinetā, jāveic pacienta līdzmaksājums, izņemot gadījumus, ja pacients ietilpst, kādā no pacienta līdzmaksājuma atbrīvotajām iedzīvotāju grupām. Savukārt pacientiem, kuri saņem paliatīvās aprūpes pakalpojumus stacionārajā ārstniecības iestādē vai mājās, pacienta līdzmaksājums nav jāveic.

Lēmumu par pacientam nepieciešamo paliatīvo aprūpi pieņem ģimenes ārsts vai ārstējošais ārsts-speciālists. Ārstējošais ārsts var lemt sasaukt ārstu konsiliju, ja pacienta ārstēšana ir sarežģīta un nepieciešama vairāku specialitāšu ārstu konsultācija vai viedoklis, lai lemtu par pacienta iekļaušanu paliatīvajā aprūpē.

Ceļveži par pieejamiem paliatīvās aprūpes pakalpojumiem Latvijā:

Kam tiek nodrošināta paliatīvā aprūpe?

Paliatīvā aprūpe, tajā skaitā, ģimenes ārsta mājas vizītes, izvērtējot pacienta veselības stāvokli, var tikt nodrošināta pacientiem ar:

• humāno imūndeficīta vīrusa (HIV) infekciju;
• ļaundabīgiem audzējiem;
• encefalītu (ērču pārnēsāta slimība, kas izraisa ilgstošus nervu sistēmas darbības traucējumus);
• mielītu (muguras smadzeņu iekaisums) un encefalomielītu (hroniskā noguruma sindroms);
• centrālās nervu sistēmas slimībām;
• multiplo sklerozi;
• perifērās nervu sistēmas slimībām;
• Myasethenia gravis (neiromuskulāra slimība, kas izraisa skeleta muskuļu vājumu);
• sirds mazspēju;
• cerebrovaskulārām slimībām (smadzeņu darbības traucējumi, kā, piemēram, sekas pēc insulta);
• barības vada, kuņģa un divpatdsmitpirkstu zarnas slimībām;
• izgulējumiem;
• muguras smadzeņu bojājumiem.*

Paliatīvās aprūpes saņemšanas iespējas stacionārā

Paliatīvā aprūpe stacionārā var tikt nodrošināta: 

1. Pēctecīgi citiem stacionāriem ārstniecības pakalpojumiem, ja ārstējošais ārsts, izvērtējot pacienta veselības stāvokli, uzskata par nepieciešamību pacientam sniegt šāda veida medicīnisko palīdzību.

2. Ja ģimenes ārsts vai jebkurš cits speciālists ir izvērtējis pacienta veselības stāvokli un uzskata par nepieciešamību nosūtīt pirmreizējai vai atkārtotai veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai stacionāri.**
 

Ārstniecības iestādes, kurās tiek nodrošināta stacionārā paliatīvā aprūpe

Ambulatorās paliatīvās aprūpes saņemšana

Ambulatori paliatīvo aprūpi organizē ģimenes ārsts, kurš nepieciešamības gadījumā nozīmē medikamentus (t.sk. arī terapijai nepieciešamos pretsāpju medikamentus) un izraksta nosūtījumu pie veselības aprūpes speciālistiem (t.sk. pie paliatīvās aprūpes speciālista.

Ģimenes ārsta kompetencē ir tiesības veikt visu, lai noņemtu slimības izpausmes fiziskā, psihiskā, eksistenciālā, garīgā un sociālā plānā, kas ietver:

• kompensējamo medikamentu izrakstīšanu (spēcīgas pretsāpju zāles, var būt arī opiāti u.c.); 
• atsāpināšanas un izgulējumu kopšanas metožu pielietošanu; 
• dažādus pasākumus, kas nepieciešami elpas trūkuma, asiņošanas, u.c. gadījumos; brūču kopšanu (iztīrīšanu un pārsiešanu);
•  diētas plāna izstrādi vai pārskatīšanu; 
• pacienta un viņa tuvinieku izglītošanu.

Pacientiem, kuriem nepieciešama ambulatorā paliatīvā aprūpe, ar ģimenes ārsta nosūtījumu var saņemt valsts apmaksātu valsts apmaksātu paliatīvās aprūpes speciālistu konsultāciju. 
 

Ārstniecības iestādes, kurās tiek sniegtas paliatīvās aprūpes speciālistu konsultācijas

Paliatīvās aprūpes mājas vizītes

Ģimenes ārsts** vai speciālists paliatīvās aprūpes pacientam var nozīmēt veselības aprūpes pakalpojumus mājās, ja personai ir pārvietošanās traucējumi, kuru dēļ pacients nespēj ierasties ārstniecības iestādē. Kā arī papildus var nozīmēt saņemt citus veselības aprūpes pakalpojumus, kā, piemēram, vitālo rādītāju kontrolei, klizmu un izmeklējumu veikšanai.

Informācija par ārstniecības iestādēm, kas sniedz valsts apmaksātu veselības aprūpi mājās, ir pieejama sadaļā “Veselības aprūpe mājās”.

Paliatīvās aprūpes kabineti

Lai atvieglotu paliatīvās aprūpes pieejamību, Latvijā ir izveidoti trīs paliatīvās aprūpes kabineti. Palīdzība bērniem tiek nodrošināta Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) un Liepājas reģionālajā slimnīcā, bet pieaugušajiem - Daugavpils reģionālajā slimnīcā un Preiļu slimnīcā. 

BKUS paliatīvās aprūpes kabineta ietvaros tiek nodrošinātas ambulatoras konsultācijas, kā arī pieejamas konsultācijas pa telefonu 24 stundas diennaktī, kā arī pacientiem, kuri atrodas BKUS paliatīvās aprūpes kabineta uzskaitē, tiek nodrošināti paliatīvās aprūpes pakalpojumi mājās 24 stundas diennaktī. 

Liepājas paliatīvās aprūpes kabinetā tiek nodrošināta palīdzība bērniem, sniedzot pediatra paliatīvās aprūpes konsultācijas, kā arī medmāsas, psihologa vai psihoterapeita palīdzību. Ar ģimenes ārsta nosūtījumu, komplicētu problēmu gadījumos, Liepājas Paliatīvās aprūpes kabinetā tiek nodrošinātas ārsta un medmāsas konsultācijas pieaugušajiem.

Daugavpils reģionālajā slimnīcā paliatīvās aprūpes kabinetā tiek nodrošinātas onkologa-ķīmijterapeita, kā arī onkoloģijas aprūpes māsas konsultācijas pieaugušajiem.

Preiļu slimnīcā paliatīvās aprūpes kabinetā tiek nodrošinātas paliatīvās aprūpes speciālista konsultācijas pieaugušajiem.

Bērnu paliatīvās aprūpes vadlīnijas

Latvijā ir reģistrētas bērnu paliatīvās aprūpes vadlīnijas “Bērnu paliatīvās aprūpes klīniskās vadlīnijas”, kuru mērķis ir attīstīt vienotu pieeju sāpju un citu simptomu diagnostikā un terapijā, kā rezultātā nodrošinot pacientam atbilstošu dzīves kvalitāti. Ar vadlīnijām var iepazīties Slimību profilakses un kontroles centra tīmekļvietnes www.spkc.gov.lv sadaļā “Profesionāļiem” – “Klīnisko vadlīniju datu bāze” – “Reģistrētas 2013.gadā” – “Bērnu paliatīvās aprūpes klīniskās vadlīnijas”.

*Valsts apmaksāta paliatīvā aprūpe tiek nodrošināta pacientiem, kuru pamata diagnozes kods ir B20–B24, C00–C97, D37–D48, G05, G12, G13, G35, G54.6, G55.0, G60.0, G61.0, G63.1, G70, G95.1, G95.2, G99.2, I50, I69, K22.2, L89 vai T91.3 un blakus diagnozes kods – Z51.5.

** No pacienta līdzmaksājuma ir atbrīvoti iedzīvotāji, kuri saņem veselības aprūpi mājās vai paliatīvo veselības aprūpi stacionārajās ārstniecības iestādē Ministru kabineta noteikumu Nr. 555 noteiktajā apjomā, kā arī paliatīvo aprūpi, ko sniedz ģimenes ārsts mājas vizītes laikā.